Ko mūsdienu cilvēkam māca Platona ala

the-republic1Platona alegorija par alu bija pirmais filozofiskais darbs, ko man nācās lasīt filozofijas mācību stundā un ar šo darbu es atklāju, ka filozofija īstenībā ir interesanta zinātne, kas ļauj citām acīm paskatīties uz ierasto lietu kārtību. Ja visas pārējās zinātnes zināmā mērā uzspiež un diktē savus likumus, filozofija uzdod jautājumus par eksistenci, dzīvi un garīgām tēmām, rosina cilvēku iziet no ierastā loka – gulta-darbs-mājas-vakariņas-gulta, lai apstātos un padomātu, kā mēs veidojam savus priekšstatus par pasauli un lietām ap mums.

Platons savā darbā “Valsts” ir ievijis alegoriju par alu, ar kuras palīdzību ir centies saprotami un vienkāršoti attēlot atšķirību starp to pasauli, kuru mēs zinām un dzīvojam, un starp ideju pasauli, kuras atspulgu mēs varam tikai nojaust.

Platona ala mūsdienu cilvēkam māca to pašu, ko savulaik mēģināja mācīt Platona laika cilvēkam – neuzskatīt visu esošo par vienīgo, kas jebkad pastāv un pastāvēs.

Pats svarīgākais un acīmredzamākais, ko Platons ar savu alegoriju mēģina pateikt, ir norāde uz cilvēku garīgo aklumu un nevēlēšanos apjaust tālākas patiesības esamību. Savu alegoriju Platons iesāk ar stāstu par gūstekņiem alā.  Gūstekņi vēro parādību, lietu, būtņu ēnainos apveidus uz alas sienām un ir nešaubīgi pārliecināti par to īstumu un patiesumu. Cilvēki ir apmierināti ar to, ko uzskata par reālu un izskaidrojamu un kas iekļaujas izveidotajā sistēmā, neizjaucot ierasto un ērto kārtību. Un Platona ala izjauc iesīkstējušos uzskatus un norāda uz vēl kādas citas pasaules esamību, Platonaprāt, uz ideju pasauli, kurā mīt idejas, visas fiziskās pasaules pamats un augstākā būtība. Alas gūstekņi, nonākot saules gaismas pielietajā patiesajā pasaulē, nespēj aptvert to, ko redz, un daudz labāk vēlētos atgriezties alas pustumsā, kur zināmā mērā jūtas pasargāti no nezināmā, kaut arī šis nezināmais būtu svarīgāks un īstāks par līdz šim pazīto. Platons liek paraudzīties uz sevi no malas un atzīt, ka ne viss, kas mums apkārt, ir vienīgais reāli eksistējošais, jo ir iespēja, ka pastāv arī mums pagaidām nezināmas parādības un pasaules.

Vizuāla Platona alegorija par alu. Avots:  http://genealogyreligion.net

Vizuāla Platona alegorija par alu. Avots: http://genealogyreligion.net

Iespējams, ka mūsdienu cilvēkam alegorija par Alu ir sevišķi noderīga un vēlama, jo dzīvojam zinātnes sasniegumu un moderno tehnoloģiju attīstības laikmetā, tādēļ iedomājamies sevi daudz gudrākus un saprātīgākus un uzskatām savu pasauli par vienīgo vai vismaz izcilāko. Ikdienas steiga un mūžīgā dzīšanās pēc mantas, slavas vai varas nepalīdz uztvert pasauli piezemētāk. Bailes no nezināmā un spītīgā turēšanās pie jau esošā un pierastā nesniedz izaugsmes iespējas un nepalīdz atbrīvoties no maldiem. Alā mīt šo cilvēku prototipi, viņi ir gūstekņi, kuri nevēlas tikt atbrīvoti, lai nonāktu un apjaustu ko citu, izņemot tumsu un maldīgās ēnas, kas ir vienīgais jebkad redzētais. Platona ala liek redzēt mūs pašus, mūsu niecīgo redzesloku un iespējamo atbrīvošanos no alas tumsības un ēnām. Bet atbrīvoties no alas un nonākt gaismā ir ļoti grūti, bet vēl grūtāk ir citus pārliecināt par citu un labāku pasauli, kas atrodas tur – tālāk aiz alas sienas. Cilvēks visur ir ieviesis savas sistēmas un turas pie savas iedomātās kārtības. Cilvēku domāšana ir ieciklējusies uz viena veida pasauli, kurā viss liekas īsts un sataustāms, un ja ideju pasauli nav iespējams ne redzēt, ne aptaustīt, tātad tā nepastāv.

 Platona krūšutēls. Valsts antīkā kolekcija un gliptotēka, Minhene. Foto: Koppermann

Platona krūšutēls. Valsts antīkā kolekcija un gliptotēka, Minhene. Foto: Koppermann

Platona ala noliedz pati sevi kā nevēlamu un par īsto pasauli sludina ārpus alas esošo, kur mājo viss īstais un skaidrais. Ne visi alā mītošie kādreiz spēs izkļūt ārpusē, un Platons to saprot, taču norāda uz iespējamo atklāsmi un pilnveidošanos, aptverot ideju pasaules esamību.

Ir noderīgi reizi pa reizei pievērsties filozofu darbiem, galvenokārt arī tāpēc, ka savu aktualitāti tie nezaudē pat pēc vairākiem gadsimtiem. Nākamā grāmata, ko plānoju izlasīt un kas man stāv plauktā, ir Roterdamas Erasma “Muļķības slavinājums”.

2 thoughts on “Ko mūsdienu cilvēkam māca Platona ala

  1. Cik reti gadās sastapties ar dzīvu interesi par filozofiju! Vai šis fakts jau
    pats par sevi neliecina, ka atrodamies alā? Es kaut cik esmu pazīstams
    ar Platonu, pateicoties savam kādreizējam elkam A. Šopenhaueram. Lai
    arī pats Platons mākslu īpaši augstu nevērtēja, Šopenhauers uzskatīja
    mākslu par Platona ideju pasauli. Tāpēc cilvēkam, kurš dziļi izprot mākslu
    un literatūru ir iespējams uz laiku izkļūt no alas ar mākslas starpniecību.
    Visinteresantākais: ir cilvēki, kuri bez starpnieka spēj uztvert pasauli kā
    satriecoši skaistu un reizē atbaidošu un traģisku, t.i.kā mākslas darbu. Šo
    domu pārņēma Nīče un tā ir viņa filozofijas pamatā: tikai kā estētisks
    fenomens pasaule pelna attaisnojumu.
    Varbūt Platons, Šopenhauers, Nīče un viņiem līdzīgie tiešām dzīvoja
    ārpus alas?

    • Domāju, ka ārpus alas ir dzīvojuši itin visi tie, kas devuši cilvēcei savas idejas, izgudrojumus un sasniegumus, kaut arī daudzi no viņiem dzīves laikā saskārušies ar laikabiedru izsmieklu un neizpratni. Tā nu sanāk, ka tikai šādi, atšķirīgi domājoši cilvēki veicina kopējo cilvēces attīstību.

Atbildēt uz zakat14 Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.