Visskaistākie Ziemassvētku dzejoļi: īsie panti

christmas-card-writing

Gatavojoties Ziemassvētkiem, ir brīži, kad vislielākās grūtības sagādā atrast piemērotas dzejas rindas apsveikumu kartītēm. Lai arī internetā ir dzejoļu un pantiņu pārpilnība, lielākā daļa no tiem ir neinteresanti, neveikli vai ļaunākajā gadījumā – idiotiski. Šeit apkopoju laika gaitā savāktos Ziemassvētku dzejoļus – īsos pantus, kas man pašai šķiet saturīgi, jēgpilni un ļoti piemēroti apsveikumu rakstīšanai. Katru gadu saraksts tiek papildināts!

Garie dzejoļi sakārtoti atsevišķā sadaļā “Visskaistākie Ziemassvētku dzejoļi: garie panti”. Dzejas rindas Jaunā gada sveicieniem meklē “Jaungada dzejoļi”.

Ceru, ka kādam mans izveidotais apkopojums ietaupīs laiku un palīdzēs bez stresa un ilgiem meklējumiem atrast savu ideālo dzejoli Ziemassvētku apsveikumiem. 

***

Ziemas miers

Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā

No sniega laukiem rīta klusumā,

Ir tā kā Dieva miers tur augstībā,

Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,

Uz ceļiem eņģeļi stāv, galvas noliekuši.

Uz ceļiem eņģeļi kā sniega mākoņi.

/Kārlis Skalbe/

***

Aizsnieg ceļi, aizsnieg pļavas,

ziema baltā sagšā iet

un ik katrā egles zarā

šonakt baltu sveci liek.

Baltā gaismā zvīļo zvaigznes,

baltā gaismā ieej pats,

un tu jūti, Svētā Mīlā

tevi mūžam sargā Kāds.

/Marta Nereta/

***

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,

Kad klusā nakts pār zemi snieg:

Lai šonakt pati Mīlestība

Uz tavas galvas roku liek.

/Dina Bitēna-Sirmā/

***

Tik balts un kluss – tie gaidot aiztur elpu,
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

/Valda Mora/

***

Kad sniedziņš sijājas

zaļās skujiņās,

kāda burvība sena 

pār zemi klājas…

tā ieglaužas dvēselēs,

māju palodās –

skan debesos teiksmainā

“Klusa nakts, svētā…”

/Elza Sudmale/

***

Pirms iededz sveci egles zarā,
dedz svētku liesmu sirdī savā,
ar piedošanu, sapratni,
ar mīlestības dzirksteli
un tici – tas ir Tavā varā
nest gaismu, kā to sveces dara…
/S.Vasiļevska/

***

Drīz…

Drīz pēdējā Adventes
svecīte izdegs
un eņģeļu godībā
svētvakars nāks,
lai pielūgsmē klusā
sirds atvērtos Gaismai,
un dvēselē atplauktu
Ziemassvētku nakts!

/Ināra Seņkāne/

***

Ziemassvētku vēsts

Sniegs sabira eglēs,
un smaržoja sveces
kā baznīcas vīraks,
kad svētvakars nāk.

Dievs pieskārās zemei
ar dzīvības elpu,
un debesu torņos
skanēja Ziemassvētku vēsts.

/Ināra Seņkāne/

***

Vienu vakaru gadā
sapņi klejo kā
vientuļas sniegpārslas.
Mūžība atnāk
un pieskaras sirdij
un Tu kļūsti par gaismu
neizdzēšamu…

/Māra Bitāne/

***

Tikai vienu es vēlos –

Būt sniegpārsla maza

Un klusi iekrist plaukstās

Kādam ar sāpošu sirdi,

Kā negaidīts brīnums

No Debess svētuma dzīlēm…

/Māra Bitāne/

***

Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts lai it viss, ko dzīvē šai dari.

***

Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!

/Vēsma Kokle-Līviņa/

***

Kad zaļā egle sveču liesmās,
kā brīnums silti ziedēt sāk,
caur kluso nakti, svēto nakti
šurp bērnu dienas ciemos nāk,
un kādas mīļas, gaišas trīsas
ir dziļi sevī jāizjūt.
Sirds, visas nastas nolikusi,
grib laimīga un laba kļūt!

/A.Ķirškalne/

***

Ļauj gaismas straumei,
sirdij tecēt cauri, –
tam brīnumam, ko
Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto
vārdu auras,
Lai atkal sasilst
mūsu dvēseles!

/K.Apškrūma/

***

snowmen-merry-christmas-puter-desktop-pictures-images-402788

***

Šajos Ziemassvētkos
Viss zvaigžņu mirdzums
ir ieslēpies acīs tavās
Un mulsina mani kā traks!

Šajos Ziemassvētkos
Gaisma no Debesīm
staro tevī un manī
kā mazas eņģeļu laternas
Sirds siltuma pilnas.

/Māra Bitāne/

***

Lai sildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme debesīs dzied.
Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši caur puteņiem iet.

/K.Apškrūma/

***

Tik viegli baltas pārslas krīt
un maigi zemi sedz,
bet sirdī iekrīt brīnumstars,
ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā, ka jāredz viss –
lai paliek noslēpums,
tā Ziemassvētki svētību
un gaismu dāvā mums.
/I.Priede/

***

Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā,
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā!
Viss, kas tevī bij’ šaubīgs un salts,
Izkusis ticībā liegā,
Ziemsvētku putenī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā!
/Valda Mora/

 

***

Šai naktī zvaigznes snieg –
Balts zvaigžņu sniegputenis.
Tās zvaigžņu sējējs kaisa,
Lai visiem tiek –
Lai katram sava zvaigzne.

/Elza Ķezbere/

***

Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās.
Šis brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltuma un smaržu pilnais gaiss…

/Valda Mora/

***

Labvakar svētvakarā
Atkal balts ceļa sākums
Un viena pati cerību zvaigzne
Pa visu debesi ir pietiekami
Lai būtu tik gaišs
Ka neiespējami paiet
Ne saviem sapņiem
Ne saviem draugiem garām
Labvakar svētvakarā.
/Maija Laukmane/

***

Es iededzu sveci
Par baltu gaismu,
Kas šonakt pār zemi
Klusumā slīd,
Kā eņģeļu spārni,
Kā eņģeļu mati
Nakts melnumā baltas
Sniegpārslas slīd.

/D.Gasūna/

***

Kad tu uzsmaidi savam tuvākajam un piedāvā viņam savu roku, un ikreiz, kad tu apklusti, lai kādu uzklausītu, iestājas tavi Ziemassvētki.

/Māte Terēza/

christmas_burning_lantern-wide

***

Ar svecēm Ziemassvētki atnāk,
Ar svecēm Ziemassvētki iet.
Mirdz rotās svētku egle zaļā,
Tai skujās Ziemassvētki zied…

Ar zvaniem Ziemassvētki aiziet,
Ar zvaigznēm Ziemassvētki dziest.
Dus naktī egle miegā maigā
Ver klusām spožās acis ciet…

/A.Krūklis/

***

Nāk Ziemassvētki no sniegota sila
Un baltu mieru pār pasauli klāj,
Un debesis svēta ikvienu šai naktī,
Kas cerību, gaismu dvēselē krāj.

/K.Apškrūma/

***

Sirds tādu savādu prieku nes.
Dvēsele klusu gaišumu nes.
Nes Ziemsvētkus sirds
Un dvēsele nes.
No visdziļākās iekšienes.

/Māra Cielēna/

***

Spīgo pārsliņas sniega klēpī,
Tur jau brīnumu brīnums ir slēpies.
Zvaigznes staro tik augstu augstu.
Sasildi zemi ar savu plaukstu,
Ar savu sirdi, ar savu gribu,
Ar savu karsto mīlestību.
Tad jau ziema neliksies spīva,
Baltā dvēsele vienmēr būs dzīva.

/Marta Bārbale/

***

Ziemassvētkos

Ja katra balta diena
Kļūs par sveci,
Ar svecītēm kam
Kopā eglē degt,
Tad nenorims tā
Gaismas straume tecēt,
Ko mīļām sirdīm
Pāri gribam segt.

/K. Apškrūma/

***

Ziemassvētku noskaņās

Nāk eņģeļi ar zvaigžņu svecēm rokās
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.

Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.

/Leonīds Breikšs/

***

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

***

Lai piepildās,
Lai ienāk diena logā,
Lai ejam tumsu
Nometuši nost,
Ar tīru sirdi un
Ar tīrām rokām
Ikviens uz savu
Augšāmcelšanos.

/L.Brīdaka/

***

Kad pasaule balta un gaiša kļūst,
Tu zini, ka pienācis Ziemassvētku laiks.

Tad spodrinām takas, kur ieraudzīt var,
Kā eņģelīt’s ceļu pie tevis spēj rast.

Tad guntiņas dedzam, lai silti kļūst,
Visām raizēm šodien jāpalīdz zust.
/M.Straupe/

***

Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā,
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers lai mums cerēt un ilgoties liek.

/G.Micāne/

***

Aiz zvana zvans dzied melodijā liegā
un tūkstoš balsīs saldi elpo gaiss.
Nāk atkal Ziemassvētki – vakars burvīgais…

***

Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsi,
Būs laime tad, ja pratīsi to dot,
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsi,
Vien dodot citiem, varam laimi gūt.

***

Tāds miers un klusums pieglaužas klāt.

Un domas, es lūdzu, lai aiznes,

No manis, sveicienam dāvināt,

Tev ikdienai stariņu laimes.

/S.Grīnberga/

***

Lai katrā mājā un katrā sirdī Ziemassvētku laikā ienāk gaisma un siltums, lai reizē ar svētku prieku visur iemājo arī saticība, patiesa mīlestība citam pret citu, domu brīvība un apgaismība, jo: kurš staro gaismu citu cilvēku dzīvēs, pats nekad nepaliks tumsā.

***

Lai mēs esam tik bagāti,
ka savā nabadzībā spējam vēl dot viens otram!

Lai mēs esam tik stipri,
ka savā vājumā varam uzvarēt paši sevi!

Lai mēs esam tik gaiši,
ka šajā tumšajā laikā gaismā starot varam.

/Vēsma Kokle-Līviņa/

***

„Priecīgus Ziemassvētkus!”

Šovakar sakām

Un dzirdam šos vārdus sev blakām.

It kā pats Dievs

tos priekšā mums teiktu,

lai mēs cits citu atskārstu

un sveiktu.

/Jāzeps Osmanis/

 

***

Vai līs sidraba lietiņš,

vai uz zariem snigs sniegs, –

tas būs Saulgriežu vakars,

tas būs Ziemsvētku prieks.

Šajā visgarākā naktī,

zeme tumsā kad grimst,

nokāps no debesīm Zvaigzne,

tevī Gaisma lai dzimst.

/Lija Brīdaka/

 

***

Šonakt savas durvis neaizver,

Ielaid debess atspīdumu telpā.

Šonakt varbūt atnāks eņģel’s kluss

Sasildīties tavā siltā elpā,

Sasildīties tavā ticībā.

Šonakt savas durvis neaizver.

/Valda Mora/

 

***

Apsnigsim baltā ticībā –

Stiprā kā egles sirds,

Kas sniegputeņiem cauri

Cīruļus debesīs dzird…

Apsnigsim baltā ticībā

To brīnumu ieraudzīt,

Kas katra paša dvēselē

Kā pērle pērlenē mīt…

/Gundega Salna/

 
 
***
 
Klusais laiks, kad tumsai cauri lēnām
Laižas sniegs.
Klusā naktī, kad tur ar
Acs spēku vien
Esi egle starp eglēm, putns starp putniem,
Ar pārslām uz zara, uz spārna, ar sirdi
Kā baltu sniegu.
(V. Dreimane)
 
***
Tam, kurš grib iepriecināt cilvēkus,
ir jānes sevī prieks.
Tam, kurš grib pasaulē ienest siltumu,
ir jānes sevī uguns.
Tam, kurš grib palīdzēt,
ir jābūt piepidlītam ar mīlestību.
Tam, kurš grib panākt mieru uz Zemes,
ir jārod miers savā sirdī.
/Fils Bosmans/
 
***
 
Lai Ziemassvētku prieks valda ikvienā no mums,
Lai sirds siltums sasilda ikvienu,
ko satiekat savā ceļā,
Lai acis saskata gaišumu, kas paveras,
dāvājot tikai labu,
Lai Jaungada brīnums vispirms notiek mūsos.
/I.Ziedonis/
 
***
 
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd. Tas palīdz.
Un mirdz.
/V.Egle/
 
***
 
Krīt sniegpārslas baltas, baltas
No debesu klajumiem augstiem.
Piesnigs mirkļi, stundas un dienas,
Piesnigs sapņi mums balti, balti.
Ticēsim Ziemsvētku mirklim,
Jo Laimes māte mums katram klusi
Būs Debesīs zvaigzni aizdegusi.
/Ārija Āre/
 
***
 
Bez skaļiem vārdiem
lai sajust var,
ka šonakt svētums
dvēselei skar,
un mīlestība
pār visiem plūst
caur lūgšanām,
svecēm un mieru.
/B.Žukovska/
 
***
 
Aizmirsti nedienas vakarējās.
Ietinies putenī, ietinies vējā.
Izej caur sarmoti baltu ciemu
Uz savu ziemu.
/Marta Bārbale/
 
***
..ar gaišām liesmām, ar egļu smaržu,
ar dziesmām un piparkūku garšu,
nāks rūķis uz tavām mājām
pa taku piesnigušu,
rotaļā jautrā un smaidot,
trauc pretī tam.. kā gaidot
ar zvaigznēm un smiekliem piebērtu dienu ..
kad vari būt kā mazs bērns..
un sapņot..
(Jānis Damroze)
 
***
Vējš logos sniegpārslu
mežģīnes kar,
Uz galda vāzē līkst
egles zars,
Un klusiem soļiem,
rāms un gaidīts,
Pār slieksni kāpj
Svētvakars.
/Gundega Salna/
 
***
 
Sirds siltumu katrs jau domās
Mēs šodien cits citam jau vēlam.
Un ceram, ka piepildīsies
Kaut puse, ko vēlamies paši.
Lai sirdsraizes pazūd kā dūmi
Un vietu dod sirdsmieram rāmam;
Lai piepildās pašiem it viss,
Ko labu mēs citiem vēlam.
/Ā.Freimane/
 

***

Ik nams, ik nakts ar skuju smaržu pildās,

Prieks acīs brīnumainu gaismu dedz.

Šķiet visi cilvēki pie vienas uguns sildās,

Un mīlestības cēlo zīmi redz.

/I.Leimane/

***

Šai baltā ceļā baltas domas sūtu,

Lai kur Tu ietu un lai kur Tu būtu.

No zemes baltuma un debess zilas,

No sniega trausluma

Un mīlestības

Šai baltā ceļā eņģeli Tev sūtu.

/I.Kauliņa/

***

2018.GADĀ PAPILDINĀTIE DZEJOĻI

***

Sanāksim kopā un iedegsim prieku, –

Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.

No tīrā un klusā Ziemsvētku sniega

Baltākas domas un lūgšanas tiek.

/Lija Brīdaka/

***

Tikai vienu reizi gadā gribas sevi veltīt

…egļu meža smaržai ziemas naktī

…siltumam, ko sveces liesma dāvā

…un zvaigznēm, kas salnā vispatiesāk spīd.

/Margarita Vilsone/

***

…katram gadam

ir savs svētvakars,

savs slieksnis balts,

aiz kura atstāt bēdu:

pie loga putenis

tik tīru dvieli kar,

un egles apsnigušas

pilnas baltu vēdu.

/Pēteris Jurciņš/

***

Balts klusums no debesīm snieg un snieg,

un piesnieg ar klusumu egles,

pat krūtīs balts vainags tiek.

Bet vidū maza liesmiņa mirdz –

kā būtu svecīte degoša,

kā būtu degoša sirds.

/Laimonis Kamara/

***

Aiznesīsim sirdis

Šovakar zem eglēm.

Ļausim, lai to smarža

Viegli pāri krīt.

Naktis šīs ir klusas,

Naktis šīs ir gaišas,

Brīnišķīgi prot tās

Ilgas iezvanīt…

/Leonīds Breikšs/

***

Sarmo logi, sarmo padebeši,

Ziema dabu saldā sapnī slēdz,

Tikai kvēlais asins ritums sirdī

Spožu liesmu ziemas naktī dedz.

Sarmo logi, sarmo padebeši,

Tikai sirdij neļauj nosarmot,

Lai caur miglā aizrasotiem logiem

Tā var sauli atstarot.

/Marta Nereta/

***

Ja tās ir slāpes pēc zvaigznes, kas krita,

Neraizējies, rīt kritīs cita.

Varbūt tā kritīs tev uz galvas,

Tas vēl nav zināms, tās tikai baumas.

Tie debesu lukturīši tur augšā

Lej gaismu lielā debess traukā

Tu saliec rokas lūgšanā svēti,

Un ienāk dvēselē Ziemassvētki.

/Brinda Ceriņa/

***

Sakar savas gaišās domas

Logos man kā naktslukturus,

Lai man pašā ziemas vidū

Maza uguntiņa kuras.

Sakrauj savu maigo spēku

Acīs man kā ugunskuru,

Lai es sīku gaismas strēli

Allaž savās plaukstās turu.

/Daina Grigorjeviča/

***

Viz kokos sarmas ziedi,

debess laukos gaisma,

un klusumā

kāds runā svētījot –

sirds gaiši ieskanas

no jauna rastā priekā,

jo apkārt balts

zied Ziemassvētku laiks.

/Austra Balode/

 

***

Ar spārnu pārslotu kā eņģels mani skar,

Pa ielām klīstot, sniedziņš šovakar.

No tālās bērnības pār mani zvaigznes birst,

Un ugunīs un ziedos tumsa mirst.

Ap spārnu pārslotu balts eņģels mani skar,

Un augšā zvaigžņu kori dzirdēt var.

/Kārlis Skalbe/

 

***

Līst sirdī siltais prieks no sveču liesmām,

no mīļiem vizuļiem, kas egļu zaros blāv,

un debess zvaigžņotā un Klusā nakts kā dziesmā

pār zemi grēcīgo stāv nomodā…

/Lija Brīdaka/

 

***

Un, izbriduši ikdienības tumsu,

ar savu gaismu Ziemassvētki nāk,

lai mēs, kas ceram, ilgojam un skumstam,

kā bērni iemirdzamies brīnumā…

/Lija Brīdaka/

***

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

/H.Heislers/

***

Ziemssvētku vakars

kad satumst aiz loga,

Zaigot sāk zvaigznes

kā dimanta pogas,

Spīd zelta mēness,

mirdz sudraba sniegs –

Ir bagāts ikviens,

ja vien sirdī mīt prieks!

/Pēteris Ūpītis/

***

Stājies vējš –
Tik baigs,
Kas nemierspārnus sita.
Nāk klusumlaiks.
Nāk Ziemassvētku miers
Un sirdij gaisma cita.
Nāk aizmirsts prieks.

/Zinaīda Lazda/

***

Ir Ziemassvētki saruna ar sevi
Par pārtapšanu, kuru iesākt rīt,
Lai svētā nakts caur mani nāk un tevi,
Lai palīdz mīlestībai kroni vīt.

/K.Apškrūma/

***

Ir Ziemassvētki – piedošana klusa,
Kad jāvar pat par ienaidnieku lūgt.
Daudz ātrāk zeme nonāks saules pusē,
Ja labestības sirdī nepietrūks.

/K.Apškrūma/

***

Gaišas domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,
Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram.

/Maija Laukmane/

***

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt.

/K.Apškrūma/

***

Vizuļo istabās puzuri kārti.
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.

/N.Kalniņš/

***

Mana ziema

Apsnieg zeme, apsnieg meži,

Apsnieg mūsu mūža pēdas,

Balti sniegi, klusi zvanot,

Pārklāj visas mūsu bēdas.

Kā lai sirdī nejūt prieku,

Redzot zvaigžņu mirgu kvēlo,

Dziesmu skaņas vieno  sirdis,

Kas pār draudzību vien kvēlo.

/M.Krole/

***

Kad gada visgarākās naktis
nāk ar tumsu mūs biedēt
mēs katrs pa svecītei iededzam,
lai liesmiņas tumsu kliedē.

Katrs pa svecītei iededzam,
lai tumsa bēg projām pa kaktiem.

Katrs pa svecītei iededzam –
par spīti naktij.

/Jānis Baltvilks/

***

Adventes vainagā četras sveces

Decembrī dedzināt sāc

Dvēseles mieram un baltajam sniegam,

Kas ciemos pie tevis nāk.

Un aizdedz skujas zariņu zaļo,

Lai smarža istabā kūp.

Aizdzenot projām ikdienu skaļo,

Lai rūpes pamazām drūp.

/Elmīra Matule/

 

***

Lai pie tavas pieres egle

Zaļu roku liek.

Lai neviena rūpe šonakt

Tevi nesatiek.

Lai tev drošu ceļu rādīt

Liela zvaigzne krīt.

Lai ikvienu sapni vari

Plaukstā pasvārstīt.

/Knuts Skujenieks/

 

***

Tu, klusais, maigais sniegs,

Skar asu dvēseli

Kā mežā eglīti,

Lai piesnieg zariņi.

Jau apsnieg ērkšķu krūms,

Lien sniegā paeglis.

Viss atdod dzeloņus –

Liec sāpes nost tu ar.

/Kārlis Skalbe/

 

***

Es neticu mūžīgai apsnigšanai.

Ticu Saulgriežu sniegiem, kas zemi

Tīru un mirdzošu padarīt nāk.

Ticu Ziemasvētku klusajam brīnumam,

kuram dvēselē jāienāk.

/Skaidrīte Kaldupe/

***

Eglīte pušķota

Priekšā kad mirdz,

Savādi katram

Tad pukstēt sāk sirds.

Cilvēka dvēsele

Dziļāk tad jūt:

Skaidrākam, labākam

Gribas tam būt!

/Jānis Tirzmalietis/

 

***

Klusa, klusa, klusa nakts –

Dzird pat zvaigzni krītam –

Tāls vēl ceļš līd Betlēmei.

Ceļš vēl tāls līdz rītam.

Bet tavs solis vieglāks kļūst

Pāri raizēm, bēdām,

Šķiet, kāds sargs, kāds eņģelis

Seko tev pa pēdām.

/Valda Mora/

***

Pār zemi svētku zvaigzne spīd…

Bērns maigu roku skuju glauž

un svētku eglē rotas sprauž

un mīlestības ziedu.

Pār zemi svētku zvaigzne slīd:

liek sveču pulkos gaismai līt –

liels neizsakāms spožums spīd

no gaišā Dieva vaiga.

Pār zemi svētku zvaigzne slīd…

/Austra Balode/

***

…kā bērni paļaujamies svētai rokai, –

tā zinās palīdzēt un mierināt,

mēs ticam – kaut kas Augstāks mūžus loka

un katram mums ir sargeņģelis klāt.

/Lija Brīdaka/

***

Baltiem vārdiem baltā pasaulē,

Baltiem sapņiem savā sirdī vietu sameklē,

Neļauj tumsai ceļam pāri krist,

Ja pār melnu upi jāiet brist.

Tālu augšā saule gaismu krāj,

Balti sniegi rudens pelnus klāj un neapklāj,

Tad, kad naktīs zvaigznes zemē krīt,

Paņem vienu sirdi sasildīt.

/Armīns Ronis/

***

Lido gaisā liegi, liegi

Ziemassvētku baltums spožs.

Sniegi – paradīzes sniegi

Sakūst manos plakstienos.

Es jau neraudu, es smejos.

Sniegos balta sazied sirds.

Sniegos – apskaidrotos sniegos

Mums līdz zvaigznēm spārni ir.

/Klāra Zāle/

***

Lai mums visiem gaišām domām piepildīts Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

Advertisements