Lauku dzīve vasarā

Vasarā bloga ierakstu skaits ir sarucis, tomēr tam ir pamatots iemesls, jo ir taču vasara. Un vasarā es tikpat kā nesēžu pie datora, bet baudu laiku, brīvību un lauku darbus. Kārtoju saimniecību, staigāju basām kājām, dodos sēņot, ieritinos omulīgajā šūpuļtīklā un lasu, lasu, lasu…   Šobrīd manā lasāmo grāmatu kaudzē ir divi daiļdarbi, kuri patiešām atbilst…

Kas rada tavu dzirksti?

Pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka daudziem trūkst pozitīvas enerģijas, kaut gan ir taču vasara, kad pilniem malkiem jābauda tās dāvātie labumi un prieki it visur, kur vien tos var atrast. Darbs nav visa mūsu dzīve, tāpat kā ikdienas pienākumi un atbildība savējo un ģimenes priekšā. Vislabāk mēs strādāsim un saskarsimies ar saviem mīļajiem, ja tā…

Par to īsto ziemu…

Par šādiem rītiem var atdot daudz. Beidzot ir iestājusies sengaidītā ziema, uzsnidzis sniegs un valda tāds izteikts rāmums un patīkams laika sastingums. Kaķis, tikpat pūkains un balts kā ārā visu nosedzošais sniegs, guļ pie loga un mierpilns vēro balto pasauli. Uguns krāsnīs un uguns svecēs. Arī sirdī. Fonā skan Ziemassvētku melodijas un kļūst skaidrs, ka…

Par mājām, Visumu un pasaules izjūtu

Blogā sen nav bijis pārdomām veltīts ieraksts un ne jau tāpēc, ka ikdienu neizraibinātu dažnedažādas domas, bet drīzāk gan iemesli ir vairāki – dažas no tām tiek piefiksētas papīra dienasgrāmatā, ne virtuālajā, citas uzrodas un tikpat aši aizzib nezināmās tālēs uz neatgriešanos. Taču reizēm rodas tādi brīži kā šis, kad pirkstu galos kņud dzirksteļojošs nemiers un prātā vērpjas…

Rudenī dzimušas sajūtas

Laikam jau rudens pats par sevi ir tāds sevī iedziļināšanās periods, ko rada gadalaiku maiņa un atvadas no vasaras piedzīvojumu pilnajām strauji aizritējušām dienām. Rudenī ir laiks pārdomām, piemēram, par vietu, kur jūtos vislabāk, kur dvēsele atpūšas un visas rūpes paliek aiz sliekšņa. Mana miera osta ir manas lauku mājas. Mana bērnības zeme, kur tagad saimnieko mīļā mamma, kura…